Nepietiekama gaisa necaurlaidība un tā sekas
Finansiālas + vides/ siltuma zudumu/ globālās sasilšanas
Nenoslēgts ēkas karkass: augstas apkures izmaksas un CO2 emisija
Pat ļoti nelielas noplūdes tvaika izolācijas slānī - tādas, kas rodas membrānu nepareizas vai nekārtīgas savstarpējās savienošanas vai pārklājumu vietās, atstāj tālejošanas sekas. Šādām kļūdām ir tāds pats efekts kā ilgstoši neizlabotai spraugai starp loga aili un sienu - un protams, ka neviens necietīs šādu spraugu!
Tādēļ spraugām tvaika izolācijas slānī būtu jāpievērš tik pat liela uzmanība un rūpes.
Noslēgts ēkas karkass: zemas izmaksas un klimata aizsardzība
Augstākas apkures izmaksas, kuras radušās pavirši iestrādātu savienojumu dēļ, samazina termoziolācijas izmaksu efektivitāti ēkas īpašniekam. Papildus tam veidojas augstākas CO2 emisijas nekā gadījumā, ja apkurinātu hermētisku ēku. Štutgartes Ēku fizikas pētījumu institūta (Vācija) veiktais pētījums parādīja, ka termoizolācijas konstrukcijas U-vērtību samazina 4.8 lieluma faktors ¹⁾
Praksē tas nozīmē, ka vienāds siltumenerģijas daudzums ir nepieciešams 80 m² (860
ft²) lielas dzīvojamās ēkas apkurināšanai ar gaisa hermetizācijas slāņa nepilnībām un aptuveni 400 m² (4300 ft²) lielas hermētiskas dzīvojamās mājas apkurināšanai.
Nekontrolētas CO2 emisijas veicina "zaļo māju" (greenhouse) efektu, kuru cilvēce izjūt pieaugoša skaita dabas katastrofu veidā. Tādēļ CO2 emisiju samazināšana ir ļoti vēlama.
Mēs varam palīdzēt videi ne tikai samaiznot tās izmantošanu, bet daudz svarīgāk, pielietojot inteliģentus risinājumus.
Tikai tāda termoziolācijas konstrukcija, kurai nav spraugu, garantē pilna siltumizolācijas potenciāla izmantošanu
Saskaņā ar 2000.gadā veikta pētījuma rezultātiem, Centrāleiropas ēkas patērē vidēji 22 l šķidrā kurināmā/m² (220 kWh/m²) dzīvojamās platības apkurināšanai; pasīvai mājai nepieciešams tikai 1 l, kamēr 3-slāņu māja patērē 3 l šķidrā kurināmā/m², kā jau nosaukums liek izsecināt – pie nosacījuma, ja gaisa hermetizācijas slānis ir perfekts. Spraugas hermetizācijas slānī palielina nepieciešamā enerģijas apjomu uz vienu dzīvojamās platības kvadrātmetru.
¹)
Štutgartes Ēku fizikas pētījumu institūts (Vācija) ir izpētījis 1 x 1 m
lieluma konstrukciju ar 14 cm biezu termozilācijas slāni.
Ar bezsavienojumu, hermētisku konstrukciju tikai pierādīts iepriekš aprēķināiats siltumietilpības rādītājs 0.30 W/(m²·K).
Tomēr, ja šai konstrukcijai hermetizācijas slānī parādas kaut vai 1 mm plata sprauga, U-vērtība pasliktinās līdz 1.44 W/(m²·K).
Tas nozīmē gandrīz 5 reizes lielākus siltuma zudumus nekā hermētiskā konstrukcijā.
